Tas, ka Heidegera uzaicināšana uz HI nebūt nav bijusi tik pašsaprotama, liecina Morica Aleksandra Roderiha fon Engelharda (1862-1934) 1928. gada 13. jūnija vēstule Herdera Biedrības vadītājam botāniķim, dabas vēsturniekam un HI mācībspēkam K. R. Kupferam (1872-1935), kas saglabājusies HI arhīvā. Tajā R. fon Engelhards kā Rīgas Herdera Biedrības biedrs apspriež dažādu zinātnieku uzaicināšanu uz Tallinu un Rīgu. Viņš piemin literatūrzinātnieku J. Nādleru, dermatologu O. Gansu, biologu J. J. fon Ikskilu, psihologu M. Lācarusa un H. Ebinghauza skolnieku V. L. Šternu u. c., taču īpaši pievēršas Heidegeram. Viņš raksta, ka “no labi informētas puses Drēzdenē un Leipcigā dzirdējis, ka Heidegers ir viens no sarežģītākajiem filozofiskajiem autoriem – viņš ir vēl fenomenoloģiskāks par Huserlu un grūti saprotams”. Vārds “fenomenoloģisks” acīmredzot noteiktās intelektuālās aprindās tobrīd kalpo kā sinonīms sarežģītībai, nesaprotamībai un neuztveramībai. Var nojaust, ka vēstules autors neatbalsta Heidegera vizīti Baltijā.
A. R. fon Engelhards dzimis Tartu, studējis Tartu Universitātē, ieguvis medicīnas doktora grādu, strādājis kā ārsts Rīgā, bijis armijas ārsts Krievijas armijā, vēlāk darbojies Vidzemes vācu skolu darba komisijā, kopš 1913. gada organizējis vācu zinātnes brīvdienu kursus Jūrmalā (uzskatot, ka Tartu Universitāte tobrīd ir pārāk pārkrievota), pēc tam arī Tallinā un Tartu. Izdevis dažādus ar medicīnu, antropoloģiju un kultūras filozofiju saistītus izdevumus, bijis viens no redzamiem vācbaltiešu intelektuālās dzīves darbiniekiem 20. gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā.