Ērikas Zēlas habilitācijas darbu “Vēsturiski kritiskas studijas par iespaida problēmas rašanos”, kas publicētā veidā parādās 1936. gadā akciju sabiedrības “Ernst Plates” izdevniecībā Rīgā Herdera Biedrības un HI apcerējumu sērijā (5/1) un tad saucas “Izziņas ontika sengrieķu filozofijā. Kritiskas studijas par mācības par maņu kvalitāšu subjektivitāti vēsturi”, recenzē ne tikai Heidegers, kura sakari ar Rīgu un HI ir plašāki, bet arī Teodora Lipsa skolnieks, Vilhelma Vunta kolēģis un psihologu Hansa Princhorna un Ludviga Binsvangera draugs Minhenes fenomenologs Aleksandrs Pfenders (1870-1941). Kādu laiku pastāvēja iespēja, ka tieši Pfenders kļūs par Huserla profesūras “mantinieku” Freiburgā (nevis Heidegers).
“Gribas fenomenoloģijas” autors savā recenzijā par Zēlas darbu cita starpā rakstīja: “Darba nolūks nebūt nav tikai ielūkoties filozofijas vēsturē; darbam ir arī filozofiski sistemātisks mērķis: izpētīt jutekliskā iespaida fenomenālo dotumu.” Tādējādi Zēlas darbs sniedz “vērtīgu devumu jutekliskās uztveres fenomenoloģijā”. Pfenders iesaka darba nosaukuma korekcijas, kuras darba autore arī ņem vērā darbu publicējot. A. Pfenders atzīst darbu par filozofiski augstvērtīgu un pietiekamu veiksmīgai habilitācijai.