Institutum Herderianum Rigense:

Herdera institūts Rīgā kā zinātnes tīkls Eiropas zinātnes tīklojumā (HeInRi)

Izglītības centrs un zinātniska institūcija “Herdera institūts Rīgā” (HI) bija augstskola, kuras vēsturei (1921-1939) un ieguldījumam modernās zinātnes ģenēzē ir nozīmīga vieta Latvijas, Eiropas un pasaules kontekstā. HeInRi ir projekts, kas pievēršas HI darbībai Eiropas zinātnes tīklojumā.

Martins Heidegers un pirmais viņa lasītāju pulciņš Rīgā

marts 4, 2021
11:02 am

HI aicināts, 1928. gada septembrī Rīgā ierodas filozofs Martins Heidegers (1889-1976). Melngalvju namā viņš nolasa priekšlasījumu ciklu par Kanta Tīrā prāta kritiku un laikmetīgo filozofiju (11.-14.IX). Šie priekšlasījumi kā atsevišķs manuskripts nav saglabājušies, taču priekšlasījumu saturs labi nolasāms no Heidegera 1929. gadā publicētās grāmatas “Kants un metafizikas problēma”. Rīgas braucienu Heidegers apraksta privātajā sarakstē (vēstules skolniecei Hannai Ārentei, sievas draudzenei Elizabetei Blohmanei un filozofiskajam draugam Karlam Jaspersam). Viņa vizīte ir liecība HI centieniem piesaistīt HI un Rīgai tā laika izcilākos filozofus un zinātniekus. Heidegera ierašanās un priekšlasījumi izraisa lielu interesi vācbaltiešu studējošās jaunatnes vidū, uz viņa lekcijām Melngalvju namā Lielajā zālē ierodas arī daži latviešu inteliģences un universitātes mācībspēku pārstāvji. 2018. gada oktobrī Heidegera vizīte Rīgā tika atzīmēta ar starptautisku konferenci, kas tika rīkota Latvijas Universitātes telpās un kurā uzstājās vadošie Heidegera domas pazinēji no Vācijas, Spānijas, Itālijas, Latvijas.
HeInRi projekta ietvaros Heidegera ierašanās Rīgā svarīga vairākos kontekstos. Viens no tiem ir viņa tekstu lasīšanas tradīcija Rīgā un Latvijā. Jau pēc Heidegera aizbraukšanas viņa vizītes Rīgā organizētājs Tukumā dzimušais vācbaltiešu filozofs Kurts Štafenhāgens (1884-1951) nosūta Heidegeram vēstuli, kura ir interesanta liecība par HI studiju procesiem, kā arī plašāk raksturo vācbaltiešu un latviešu attiecības toreizējo Saeimas vēlēšanu kontekstā. Šī vēstule, kura glabājas Heidegera arhīvā (Vācu Literatūras arhīvs Mārbahā pie Nekāras (DLA)), sniedz liecību par pirmo Heidegera lasītāju pulciņu Rīgā – pirmo organizēto Heidegera lasītāju loku HI paspārnē. Šajā lokā citu starpā ietilpa pats Kurts Štafenhāgens, vācbaltiešu izcelsmes studenti un Štafenhāgena asistente Ērika Zēla, kura tobrīd un turpmākajos gados ir viena no filozofiski izglītotākajām sievietēm Latvijā un Baltijā.
HeInRi pētnieciskā grupa pateicas Martina Heidegera mazdēlam Arnulfam Heidegeram par atļauju izmantot Heidegera arhīvā uzglabāto Štafenhāgena vēstuli pētniecībā, kā arī pateicas Heidegera pēdējo dzīves gadu privātasistentam Prof. Dr. Vilhelmam Frīdriham von Hermanam un Heidegera Gesamtausgabe izdevuma sējumu redaktoram Prof. Dr. Dr. Ginteram Noimanam par ziņām, kas saistītas ar Heidegera Rīgas priekšlasījumu manuskripta likteni.

*Attēlu avoti

Lapas noformējumam izmantotie attēli ieved HI pasaulē. To lietojumam dažās lapas sadaļās ir tikai ilustrējoša nozīme. Attēlos redzamie dokumenti no Latvijas Valsts vēstures arhīva tiks precīzi aprakstīti un atbilstoši juridiskām un pētnieciski tehniskām prasībām ievietoti lapas sadaļā DIGITALIZĀCIJAS, pievienojot metadatus.
Lapas noformējumam izmantoti arī attēli no izdevuma: Deutsche Herderhochschule zu Riga. Institutum Herderianum Rigense. Private deutsche Hochschule. Hrsg. von Gesellschaft zur Förderung des Herderinstituts in Riga zu Lübeck. Lübeck, 1939.

Vietnes karte

Kontakti

Latvijas Universitāte
Filozofijas un ētikas nodaļa
Aspazijas 5, Rīga LV-1050, 229. telpa

raivis.bicevskis@lu.lv

Izstrādāja www.fishersweb.lv

1980.-1991. – Ērgļu pamatskola un vidusskola
1992.-1997. – Filozofijas bakalaura studijas Latvijas Universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē (LU VFF)
1997.-1999. – Filozofijas maģistra studijas LU VFF
1999./2000. – Filozofijas un jaunākās vēstures studijas Maincas Universitātē (Johannes Gutenberg-Universität Mainz) ERASMUS programmas ietvaros; studiju mentors: Kanta pētniecības centra vadītājs, Kanta Biedrības valdes loceklis, t. s. Förder- und Forschungsgemeinschaft Friedrich Nietzsche e.V. (vēlākās Nīčes Biedrības) līdzdibinātājs prof. Dr. Hans-Martin Gerlach (1940-2011)
1999.-2003. – Filozofijas doktora studijas LU VFF
2001./2002. – Filozofijas studijas Minsteres Universitātē (Westfälische Wilhelms-Universität Münster, WWU) ar Rotary Club Münster-Rüschhaus stipendiju, mentore Prof. Dr. Ruth-Elisabeth Mohrmann (1945-2015)
2003.-2004. – LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas vēstures katedras asistents (prof. Dr. Rihards Kūlis)
2005. – LU VFF Filozofijas vēstures katedras lektors
2005. – Dr. phil. (Promocijas darbs „Patiesība un fakticitāte. Martina Heidegera agrīnie filosofiskie meklējumi 1909.-1923.”)
No 2005. – Filozofijas un socioloģijas institūta (FSI) pētnieks
No 2005 – LZA Terminoloģijas komisijas Filozofijas terminoloģijas apakškomisijas loceklis
2006. – LU VFF Filozofijas vēstures katedras docents
No 2006. – Martina Heidegera Biedrības (Martin-Heidegger-Gesellschaft, Messkirch) biedrs
2007.-2011. – LU VFF Filozofijas bakalaura akadēmiskās studiju programmas direktors
2007.-2011. – LU VFF Domes loceklis
2008. septembris – stažēšanās Regensburgas Universitātē (UR) pie ilggadējā internacionālā Hāmaņa kolokvija vadītāja (kopš 1975. gada) jaunākās vācu literatūras Prof. Dr. Bernhard Gajek (*1929)
No 2008. oktobra – Latvijas Zinātņu padomes (LZP) eksperts Humanitāro un sociālo zinātņu Filozofijas apakšnozarē
No 2009. maija – FSI vadošais pētnieks
2010. februāris – studiju programmu direktoru pieredzes apmaiņa Tībingenes Universitātē (sadarbības partneris Prof. Dr. Michael Heidelberger)
2010./2011. – LU VFF Filozofijas vēstures katedras vadītāja v. i.
2011. – atkārtota stažēšanās RU pie Prof. Dr. Bernhard Gajek Regensburgas Universitātē
No 2010. jūnija – LU VFF Filozofijas Promocijas Padomes loceklis
No 2010. jūnija – LU VFF Filozofijas Promocijas Padomes zinātniskais sekretārs
No 2012. – LU VFF Filozofijas studiju programmu padomes loceklis
No 2014. oktobra – LR IZM Valsts izglītības satura centra ārštata metodiķis
No 2015. marta – LU VFF Filozofijas vēstures nozares asociētais profesors
2015. – atkārtota stažēšanās RU pie Prof. Dr. Bernhard Gajek Regensburgas Universitātē
No 2017. – LU Humanitāro un izglītības zinātņu prorektores vietnieks Humanitāro un izglītības zinātņu Padomē
2017. – LU Publikāciju politikas komisijas loceklis
No 2017. – atkārtoti LU VFF Domes loceklis
No 2017. – LU FSI Zinātniskās padomes loceklis
No 2017. – LU VFF Filozofijas un ētikas nodaļas (FĒN) vadītājs
2017. novembrī – Eiropas Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta Mācību nodaļas organizētu lekciju un semināru vadīšana “Philosophers Europes: political development of Europe and related terminology from the philosophical perspective” (European Parliament, Luxembourg)
2018. aprīlis – viesprofesors Potsdamas Universitātē (PU): blokseminārs “Heidegger in Riga und seine Herder-Auslegung” / Blockseminar an Universität Potsdam, Professur Kulturen der Aufklärung / DAAD-Zentraleinrichtung Bonn finanziertes ERASMUS+ Projekt “Medienpraktiken der Aufklärung”
2018. novembris – viesprofesors Université Bordeaux Montaigne / Hamann und Aufklärung / Blockseminar Universität Bordeaux / DAAD-Zentraleinrichtung Bonn finanziertes ERASMUS+ Projekt “Medienpraktiken der Aufklärung”, Prof. Dr. Tristan Coignard
No 2018. – LU Vēstures doktorantūras padomes loceklis
No 2019. 1. janvāra – Martina Heidegera Biedrības Latvijā (MHBL) līdzdibinātājs un prezidents
2019. gada novembris – viesprofesors Universität Innsbruck (UI), Filozofijas institūts / Sinnlichkeit – Kreis – Verweigerung: Hamann – Herder – Heidegger (sadarbības partneris: Prof. Dr. Paola-Ludovika Coriando)
No 2019. – Klāgesa biedrības (Klages-Gesellschaft Marbach e.V.) biedrs
No 2019. – LZP Humanitāro un mākslas zinātņu ekspertu komisijas priekšs. vietnieks
No 2019. – Centrālās un Austrumeiropas fenomenoloģijas biedrības (Central and East European Society for Phenomenology – CEESP) valdes loceklis
No 2019. – FORTHEM universitāšu tīkla komitejas loceklis
No 2019. – LU Filozofijas promocijas padomes priekšsēdētājs
No 2020. – LU Vēstures promocijas padomes loceklis
No 2020. – LZP Konsultatīvās padomes loceklis
No 2020. – internacionālās Heidegera Biedrības (Martin-Heidegger-Gesellschaft Messkirch) Zinātniskās padomes loceklis
No 2020. – Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājloceklis
No 2020. – LU Humanitāro un sociālo zinātņu padomes loceklis
No 2020. – LU Humanitāro un sociālo zinātņu Ētikas komisijas loceklis

Raksti

Bičevskis, R. / Brombach, B. Kulturpolitik und Wissenstransfer am Herderinstitut zu Riga? Ein Beitrag zur intellektuellen Geschichte des Baltikums in den 1920er und 1930er Jahren. In: Forschungen zur Baltischen Geschichte Nr. 14 (2019), S. 136-156.
Bičevskis, R. Johann Georg Hamann zwischen der Bildung der Handelsrepublik und der Bildung des Nichtwissens. In: Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert. Medien – Institutionen – Akteure. Hrsg. von Raivis Bičevskis, Jost Eickmeyer, Andris Levans, Anu Schaper, Björn Spiekermann, Inga Walter. Band 2: Zwischen Aufklärung und nationalem Erwachen. Heidelberg: Winter-Verlag, 2019. S. 235-258.
Bičevskis, R., Eickmeyer, J., Levans, A., Schaper, A., Spiekermann, B., Walter, I., Einleitung. In: Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert. Medien – Institutionen – Akteure. Band 2: Zwischen Aufklärung und nationalem Erwachen. Heidelberg: Winter-Verlag, 2019. S. 1-19.
Bičevskis, R. “Wunder von ferne oder traum/Bracht ich an meines landes saum”. Heideggers Beziehungen zu Riga und seine Herder-Auslegung im Seminar des Sommersemesters 1939 “Zur Wesung des Wortes”. In: Language and Thinking in a Post-Metaphysical Age: Plato, Aristotle, Husserl, and the Unthought Question of Ethics and Politics. Hrsg. von Parvis Emad, Friedrich-Wilhelm von Herrmann, Paola-Ludovika Coriando, Frank Schalow, Pascal David, Ingeborg Schüßler (Heidegger Studies=Heidegger Studien=Etudes Heideggeriennes Vol. 34). Berlin: Duncker & Humblot, 2018. S. 17-41.
Bičevskis, R. Heidegger in Riga. Biographische Skizze und Anmerkungen zu Heideggers Herder-Rezeption. In: Triangulum: Germanistisches Jahrbuch 2016 für Estland, Lettland und Litauen. 22. Folge. Bonn, 2017. S. 29-44.
Bičevskis, R. Der Realismus Oswald Külpes im Kontext der erkenntnistheoretischen und ontologischen Versuche des jungen Martin Heidegger. In: Raivis Bičevskis. Discipline Filosofiche Vol. 27, N 2: Rivista fondata da Enzo Melandri. Periodicità semestrale (2017), S. 81-105.
Bičevskis, R. Unity and Difference: Johann Gottfried Herders Philosophy. In: Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, 2017. P. 449-453.
Bičevskis, R. Erica Sehl: A brief Biography from 1902-1934. In: Рустик: The Early Russian and Baltic Phenomenology Working Group 2016 (Aug 17). URL: rustik.ophen.org
Bičevskis, R. Seelenmanumission. Bemerkungen zur Hamann-Forschung in Riga. In: Hamanns Briefwechsel: Acta des Zehnten Internationalen Hamann-Kolloquiums an der Martin Luther-Universität Halle-Wittenberg 2010. (Hamann-Studien, Bd.1). Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht, 2016. S. 347-358.
Bičevskis, R. Kant, Heidegger and Lebenswelt. In: Kants, Heidegers un dzīvespasaule Riga: FSI, 2015. P. 559-561.
Bičevskis, R. The Magus of the North. Johann Georg Hamann. In: Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis. Riga: FSI, 2014. P. 395-398.
Bičevskis, R. / Taimina, A. Johann Georg Hamanns kameralwissenschaftliche Studien und Johann Christoph Berens‘ Vision von Riga: ein utopisches Projekt aus der zweiten Hälfte des 18. Jahrhunderts. In: Forschungen zur baltischen Geschichte Bd. 8 (2013). Tartu: Akadeemiline Ajalooselts, 2013. S. 127-144.
Bičevskis, R. Rigaer Herbst Heideggers: zwischen Natur und Heimat, und der philosophischen Landschaft in Lettland. In: Heidegera Rīgas rudens. Martins Heidegers Rīgā. Riga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2011. S. 363-380.
Bičevskis, R. Kommentar zu Paul Jurevičs „Begegnung mit Martin Heidegger und seiner Philosophie. In: Heidegger und Nationalsozialismus I: Dokumente. Hrsg. von Alfred Denker, Holger Zaborowski. München: Verlag Karl Alber Freiburg, 2010. S. 264-267.
Bičevskis, R. 18th-19th century German philosophy in Latvia within the context of European philosophical and theological tradition: Hamann and Herder. In: Humanities and Social Sciences. Latvia. Nr. 2: The European connection: Baltic intellectuals and the history of Western philosophy and theology (2006). P. 4-26.
Bičevskis, R. Die “Phänomene von dem funesto veterno des Weltalters”: Johann Georg Hamanns Kritik von Kants “Kritik der reinen Vernunft” im Kontext der Lebensphilosophie und der Phänomenologie-Debatte. In: Phenomenology and Aesthetics: 3rd Conference on Traditions and Perspectives of the Phenomenological Movement in Central and Eastern Europe, 29 June -1 July, 2017. Riga, 2017. P. 4.
Bičevskis, R. Johann Georg Hamann zwischen der Bildung der Handelsrepublik und der Bildung des Nichtwissens. In: Baltic Educational Histories: Interdisciplinary conference, 19-22 September 2016, University of Tartu. Tartu, 2016. P.15-16.
Bičevskis, R. Johann Georg Hamanns sinnliche Sprache der Natur im Kontext der Muendlichkeit und Schriftlichkeit in der Kultur. In: Suuline ja kirjalik kultuuris: põimumised ja põrkumised. Eesti Kirjandusmuuseum. Eesti-uuringute Tippkeskus Tartu: EKM Teaduskirjastus, 2016. S.13.