HI aicināts, 1928. gada septembrī Rīgā ierodas filozofs Martins Heidegers (1889-1976). Melngalvju namā viņš nolasa priekšlasījumu ciklu par Kanta Tīrā prāta kritiku un laikmetīgo filozofiju (11.-14.IX). Šie priekšlasījumi kā atsevišķs manuskripts nav saglabājušies, taču priekšlasījumu saturs labi nolasāms no Heidegera 1929. gadā publicētās grāmatas “Kants un metafizikas problēma”. Rīgas braucienu Heidegers apraksta privātajā sarakstē (vēstules skolniecei Hannai Ārentei, sievas draudzenei Elizabetei Blohmanei un filozofiskajam draugam Karlam Jaspersam). Viņa vizīte ir liecība HI centieniem piesaistīt HI un Rīgai tā laika izcilākos filozofus un zinātniekus. Heidegera ierašanās un priekšlasījumi izraisa lielu interesi vācbaltiešu studējošās jaunatnes vidū, uz viņa lekcijām Melngalvju namā Lielajā zālē ierodas arī daži latviešu inteliģences un universitātes mācībspēku pārstāvji. 2018. gada oktobrī Heidegera vizīte Rīgā tika atzīmēta ar starptautisku konferenci, kas tika rīkota Latvijas Universitātes telpās un kurā uzstājās vadošie Heidegera domas pazinēji no Vācijas, Spānijas, Itālijas, Latvijas.
HeInRi projekta ietvaros Heidegera ierašanās Rīgā svarīga vairākos kontekstos. Viens no tiem ir viņa tekstu lasīšanas tradīcija Rīgā un Latvijā. Jau pēc Heidegera aizbraukšanas viņa vizītes Rīgā organizētājs Tukumā dzimušais vācbaltiešu filozofs Kurts Štafenhāgens (1884-1951) nosūta Heidegeram vēstuli, kura ir interesanta liecība par HI studiju procesiem, kā arī plašāk raksturo vācbaltiešu un latviešu attiecības toreizējo Saeimas vēlēšanu kontekstā. Šī vēstule, kura glabājas Heidegera arhīvā (Vācu Literatūras arhīvs Mārbahā pie Nekāras (DLA)), sniedz liecību par pirmo Heidegera lasītāju pulciņu Rīgā – pirmo organizēto Heidegera lasītāju loku HI paspārnē. Šajā lokā citu starpā ietilpa pats Kurts Štafenhāgens, vācbaltiešu izcelsmes studenti un Štafenhāgena asistente Ērika Zēla, kura tobrīd un turpmākajos gados ir viena no filozofiski izglītotākajām sievietēm Latvijā un Baltijā.
HeInRi pētnieciskā grupa pateicas Martina Heidegera mazdēlam Arnulfam Heidegeram par atļauju izmantot Heidegera arhīvā uzglabāto Štafenhāgena vēstuli pētniecībā, kā arī pateicas Heidegera pēdējo dzīves gadu privātasistentam Prof. Dr. Vilhelmam Frīdriham von Hermanam un Heidegera Gesamtausgabe izdevuma sējumu redaktoram Prof. Dr. Dr. Ginteram Noimanam par ziņām, kas saistītas ar Heidegera Rīgas priekšlasījumu manuskripta likteni.