Kurta Štafenhāgena asistentei HI Ērikai Zēlai gatavojoties habilitācijai, top skaidrs, ka viņas darbam HI un Rīgā nav atbilstošu recenzentu. Štafenhāgens raksta tā brīža HI Filozofijas fakultātes dekānam Voldemāram Eduardam Vulfiusam (1871-1938), ka HI habilitācijas formu (3 recenzentu komisija) bez papildus recenzentu “no malas” iesaistes nav iespējams ievērot. 1934. gada 12. decembra vēstulē Štafenhāgens liek priekšā par Zēlas habilitācijas procesa komisiju un recenzentiem uzskatīt viņu, Heidegeru un Pfenderu. Viņš apņemas nokārtot šo recenzentu iesaisti Zēlas habilitācijas procesā. Tā paša gada 9. jūlijā Štafenhāgens Vulfiusam raksta: “Dārgais Vulfius, es nosūtu Tev Heidegera un Pfendera recenzijas par Ē. Zēlas habilitācijas darbu un lūdzu Tevi līdz ar semestra sākumu virzīt habilitācijas procesu tālāk”. Paša Štafenhāgena vērtējumā par Zēlas darbu uzsvērts, ka darbs izaudzis no vēsturiska ievada iespaida problēmā un aplūko iespaida problemātiku antīkajā filozofijā. Zēlas darbs parāda, ka iespaida problēma sengrieķu filozofijā nav traktējama izziņasteorētiskā veidā, kas īpaši labi parādās jautājumā par iespaida subjektu. Zēla labi demonstrējusi to, ka ne Hērakleitam, (ne arī vēlāk sofistiem), runa nav pirmām kārtām par uztverošo subjektu, bet gan par esošo.
Kurta Štafenhāgena sarakstes biedrs un kolēģis V. E. P. Vulfiuss ir dzimis Pēterburgā, studējis Tartu, strādājis Maskavā un kopš 1911. gada sācis darbu Rīgas pilsētas vācu klasiskajā ģimnāzijā, par kuras direktoru viņš vairākus gadus vēlāk kļūst (1919-1936). Vulfiuss ieņem arī dažādus amatus HI.